Biedrība “Jēkabpils Uzņēmēju biedrība”

  • +371 27050795

  • jub.jekabpils@inbox.lv

  • A.Pormaļa 14,

  • Jēkabpils, LV-5201

  • 09:00 - 17:00

  • Pirmdiena - Piektdiena

Anonīma mežkopja pārdomas

Anonīma mežkopja pārdomas
28 Apr

Autors Jēkabpils Uzņēmēju Biedrība

Kategorija: Aktualitātes

image Komentāri (0)

Anonīma mežkopja pārdomas

Pārdomas par dažādu procesu ietekmi uz mežaudzes (bet tikpat labi varētu derēt arī sabiedrības vai politiskās vides, tādēļ tekstā terminu MEŽKOPIS droši var nomainīt ar POLITIĶIS) attīstības izmaiņām ilgtermiņā no mežkopības (bet tikpat labi varētu būt arī no sabiedrības) viedokļa:

ĪSTENI Mežkopji ir izteikti ilgtermiņā domājoši cilvēki. Kaut vai tikai tāpēc, ka mežkopībā ar ilgtermiņu saprot laika periodu no 70 līdz 100 gadiem, kas ir koka mūža ilgums. Un, starp citu, arī cilvēka.

Dažkārt mežā likumsakarīgu izmaiņu rezultātā notiek radikālas pārmaiņas. Piemēram, notiek kāda vējgāze, snieglauze vai arī kāds bebrs ir uztaisījis tādu aizdambējumu, ka meža nogabals ir pārtapis par sasmakušu dīķi un koki ir noslīkuši. Vai arī mežaudzei vienkārši ir pienācis ciršanas vecums.  Respektīvi, ir notikusi tik nopietna ekosistēmas izmaiņa, ka mežā jāveic atjaunošanas pasākumi, jo no mežā pūstošiem kokiem iekšzemes kopprodukts nepieaugs un uz sasmakuša dīķa ledus halli neuzbūvēsi. Kas tur bijis, tas bijis. Jāskatās "uz priekšu" vai, citiem vārdiem sakot, nākotnē.

Vieta tiek satīrīta un, pieņemsim, ka tiek iestādīta kārtīga priežu audze, kam paredzamais mūža ilgums ir 100 gadi. Tā sākotnēji tiek atēnota, izkopta no dažādiem parazitējošiem kaitēkļiem, lai maksimāli efektīvi un iespējami ātrā laikā nestu ieguvumus no vispusīgu interešu viedokļa - kā saimnieciskā (mežkopības bizness), tā sociālā (dažādas sabiedrības rekreācijas funkcijas) un dabas aizsardzības un daudzveidības viedokļa. Tiktāl viss brīnišķīgi.

Un tad vienā dienā šajā priežu jaunaudzē, kurai ir daži gadiņi, ierodas viens vecs sirms "losis" (ui, es atvainojos, ALNIS), iespējams pat kopā ar savu "famīliju" un mēģina nograuzt pašu "garšīgāko", kas kokiem ir - galotni. Jo tur ir visvairāk minerālvielu un citu genofonda labumu tāpat kā ikvienā sēklā, kas ir vispārējas radības, attīstības un dinamikas pamats. Un ja alnim palīgā vēl atnāk tā paša meža stirnas, tad situācija attīstās ļoti strauji…

Kas notiek, ja kokam nokož galotni? Divi varianti:

1. Ja "famīlija" ir jaunaudzē pabijusi ilgi un nograuzusi proporcionāli daudzas galotnes, tad ir bēdīgākais scenārijs. Virsmežniecība izsaka viedokli, ka saimnieki "aizmiguši uz pjedestāla", respektīvi, dod pienākumu medniekiem "famīliju" paretināt. Savukārt saimniekiem kā loģiska konsekvence un neplānotie izdevumi ir jaunaudzes pārstādīšana, kas automātiski nozīmē attīstības atmešanu atpakaļ par gadiem desmit. Japāņi savā ekonomikā to sauca par zudušo desmitgadi.

2. Ja "losis" (ui, atvainojos, ALNIS) kopā ar stirnām ir nograuzuši mazāku galotņu skaitu, tad jaunās audzes attīstība aizkavējas par kādiem 3-5 gadiem. Tas ir mākslīgs stagnācijas periods, kura laikā katrs koks izvēlas kādu no atlikušajiem zariem par nākamības galotni. Tas ir ilgs un lēns periods, "zudušais periods" audzes attīstībā. Mūsdienu dinamiskajā laikmetā to ir jāuztver kā vistīrāko zaudējumu posmu! Papildus tam sliktāk ir, ja šie koki arī turpmāk būs šķībi un audze attīstīsies disproporcionāli lēni un pat kropli.

Citos reģionos, kur šādi aļņi, stirnas un citi parazīti tiek savlaicīgi ierobežoti vai apkaroti, mežaudzes tā paša perioda laikā attīstās ievērojami ātrāk un dod nesalīdzināmi liekāku pienesumu visai sabiedrībai.

Runājot klasiķa vārdiem, "sausais atlikums" ir:

1. Visiem sabiedrības locekļiem būtu ļoti vēlams bieži domāt ilgtermiņā.

2. Uz ilgtermiņu orientētiem cilvēkiem un it īpaši mežkopjiem ir jābūt ārkārtīgi rūpīgiem un atbildīgiem par ilgtermiņa lēmumu pieņemšanu un to nenogurstošu īstenošanu. Šo lēmumu rezultātiem ir jākalpo ne tikai personīgajām, bet kompleksām visu iesaistīto sabiedrības daļu interesēm.

3. Katram sabiedrības loceklim vienreiz tomēr ir jānolemj, vai atrasties šaurā dzīvnieku aizsardzības grupiņā, vai tomēr paskatīties uz vispārējo lietu kopību plašāk un patiesi pieņemt domu, ka nevēlamo ("kašķīgo") meža zvēru selektīva depopulācija ir ļoti svarīgs un nepieciešams pasākums sabiedrības ilgtermiņa interesēs.

Godātie uzņēmēji, tie ir ne tikai labas mežsaimniecības, bet arī labas uzņēmējdarbības prakses pamati. Bet tas tā, starp citu.

Patiesā cieņā un ar mīlestību,

Mežkopis.

 

Iesaki draugiem:

Komentāri (
)

Pievienot jaunu komentāru